All work no fun

...bet buushu atpakalj

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

the granny square

(bilde no: http://yarn-ing.blogspot.com/2010/09/granny-square-pillow.html)

Kā vienu no savas bērnības un pusaudžu gadu interjera lietām atceros līdzīgu tamborētu spilvenu. Nezinu ne kad, ne kā tas mūsu mājās uzradās, bet noteikti tas bija dāvināts vai saņemts mantojumā no kādiem vecāka gadugājuma radiem. Viņš tur bija, tik organiski iekļāvies padomju un vēlak postpadomju interjerā, un vienīgais veids, kā es uz to raudzījos, bija utilitārs (un visbiežāk tas bija mīkstināt taburetes cieto virsmu :).

Jau stipri vēlāk (un patiesībā nesen) es par viņu atcerējos, jo šāda retro stila lieta labi iederētos manā IKEA dzīvoklī. Pie tam tas piepildītu manu vēlmi redzēt sev apkārt lietas no pagātnes (nostaļģija var izpausties dažādos veidos). Un turklāt man naivi likās, ka tas ir kaut kas tikai mūsu pusē agrāk izplatīts un raksturīgs.

Un tad tikai sākās. Šo rakstu pamanīju visnegaidītākajās vietās.

Piemēram, BBC seriālā par Henninga Mankela varoni Valanderu zviedru lauku mājas interjerā (2. sezonā. Starp citu, iesaku šo seriālu, īpaši galvenā varoņa atveidotāja Kenneth Brannagh dēļ. Šis britu radītais, manuprāt, ir labāks par zviedru uzņemto).

Vai arī uz viena no maniem mīļākajiem režisoriem - Nanni Moretti - filmas Sogni d'oro afišas (šo filmu vēl redzejusi neesmu, taču silti iesaku Aprile, Caro Diario, Bianca, La stanza del Figlio)

Un vēl citur. Izrādījās, ka tādi raksti ir bijuši manu dažādu tautību draugu vecvecāku mājās. Kā tas nākas, ka šie raksti bija tik izplatīti, par spīti tam, ka attālumi bija nepārvaramāki, dzīve daudz lokālāka un mūsdienīgie sakaru līdzekļi pat sapņos nerādījās....Kad tas sākās, kā viņi ceļoja, no kurienes nāca un kur radās?

Protams, tikpat naivi kā domāt, ka tādi bija tikai pie mums, bija domāt, ka es esmu pirmā, kuru šis jautājums nomoka...Lūk te viens piemērs no tīmekļa: http://page63.blogspot.com/2010/04/history-of-granny-square.html

Turklāt izradās, ka daudzi, jo daudzi ir apsēsti ar šo rakstu, ir pat veselas šim rakstam veltītas kopienas (piemēram, http://grannymania.canalblog.com )

Bet laikam būtu jāsāk ar to, ka jāuzzin, kā (vai) šo rakstu sauc latviski? Ir kādas idejas?

Lāčplēša diena

Portālā Historia.lv atradu šādu pārpublicētu dokumentu:

Latvijas Pagaidu valdības paziņojums sakarā ar krievu brīvprātīgās Rietumu (Bermonta) armijas uzbrukumu Rīgai.
[1919.gada 8.oktobrī]___________________________________________________________________
Valdības paziņojums.
Kaŗu iepriekš nepieteicot, pretēji visā civilizetā pasaulē pieņemtiem noteikumiem, vācu kaŗaspēks, kopā ar dažām krievu kaŗaspēka nodaļām un zem krievu kaŗaspēka segas, šorīt uzsāka uzbrukumu Rīgas virzienā.
Latvijas varonīgie kaŗeivji līdz šim visus uzbrukumus atsituši un valdība ir pārliecināta, ka Latvijas armijai būs spēka diezgan, lai likvidētu noziedzīgo uzbrukumu.
Valdība uzaicina visus zemes iedzīvotājus nenodoties veltīgam uztraukumam, bet visiem spēkiem palīdzēt valdībai un armijai viņas gŗūtā un atbildības pilnā darbā.
Apstākļi prasa, lai tanī brīdī, kad mūsu galvas pilsētu apdraud svešs kaŗaspēks un mūsu kareivjiem jāizpilda savs pienākums pozicijās, arī armijas aizmugure būtu pietiekoši nodrošināta.
Tādēļ valdība atzina par vajadzīgu spert ārkārtējus soļus kā Rīgā, tā pārējā tuvākā armijas aizmugurē. Arī šajā ziņā valdība sagaida Latvijas pilsoņu pilnīgu atbalstu.
Ar visas tautas kopējiem spēkiem būs iespējams iztīrīt zemi no visiem ienaidniekiem un novest Latviju līdz saulainām dienām. Lai dzīvo brīvā, neatkarīgā Latvija!

Ministru presidents Ulmanis.
________________________________________________________________
Avots: Daugavas sargi. Brīvības cīņas 1919.gadā. Sakopojis Iksens, A. Rīga: Leta, 1923. 309 lpp.>7.lpp

Neticams klātbūtnes efekts. Liek relativizēt šodienas nebūšanas. Un novērtēt sasniegto. Un līdzdarboties (kaut vai vēlējot). Kā arī cerēt, ka šāda tipa teksti nevienai Latvijas valdībai nekad nebūs vairs jāsastāda.

vērts izlasīt

Tagad šiki būt stulbam?
V. Matīsa, intervija izdevumam 'Ir', pārpublicēts www.latviesi.be

Matīsa kārtējo reizi atgādina par vērtībām, kurām būtu jāvalda mūsu politikā un valsts pārvaldē. Vērts izlasīt, un nevis, lai vairotu (iespējamo) mazvērtības kompleksu attiecībā uz sevi un Latvijas sabiedrību, bet gan kā iedvesmas avotu. Pie tam- novērtētas personas mīļāko autoru saraksts vienmēr ir vērtīgs un iedvesmojošs. Būtu tikai laiks lasīt!

http://www.latviesi.be/?ct=zinjas&fu=read&id=383&start=

Venēcija 2009

Amsterdama 2006

(c) Lou